Jaunumi

Projekti

Pētniecība

Konferences

Publikācijas

LKrA izdevumi

Info studentiem

E-platforma

ERASMUS un Tālākizglītība

Materiāli studentiem

Garīgā dzīve

Uzņemšana

Kontakti

Noderīgas vietnes

Par LKrA

Vasaras skola

LKrA dokumenti

Studiju programmas

Mācībspēki

Starptautiskā sadarbība

Studējošo pašpārvalde

Ilgtspēja

Kvalitātes nodrošināšana

DOKUMENTI

Akreditācijas lapas

LKrA Satversme

Studējošo pašpārvaldes nolikums

Latvijas Kristīgās akadēmijas iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem

Uzņemšanas noteikumi LKrA un studiju programmas

Instrukcija par ugunsdrošības pasākumiem

LATVIJAS KRISTĪGĀS AKADĒMIJAS SATVERSME

Apstiprināta MK sēdē 2009. gada 21. oktobrī

Preambula

Latvijas Kristīgā akadēmija ir dibināta 1993.gada 12.maijā.

Augstskolas dibinātāja ir Skaidrīte Gūtmane, Latvijas Republikas pilsone, adrese: Mirdzas iela 22, Jūrmala, LV-2008, Latvijas Republika.

Latvijas Kristīgā akadēmija ir SIA un ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.

Latvijas Kristīgā akadēmija 2001.gada 17.janvārī reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā ar reģistrācijas Nr. 3343801569.

Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.345 „Par Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu.

Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes grozījumi Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes sapulcē pieņemti 2009.gada 15.jūnijā.

1. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Kristīgā akadēmija (turpmāk tekstā – Akadēmija) ir fiziskas personas dibināta izglītības un zinātnes institūcija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Komerclikumu, citus normatīvos aktus, kā arī Akadēmijas Satversmi.

2. Akadēmijas pilns nosaukums ir:

2.1. latviešu valodā - Latvijas Kristīgā Akadēmija;

2.2. angļu valodā - Latvian Christian Academy;

2.3. vācu valodā – Lettische Christliche Akademie.

3. Akadēmijas saīsināts nosaukums latviešu valodā ir LKrA.

4. Akadēmijas juridiskā adrese ir – 5.līnija 3, Jūrmala, LV-2010, Latvijas Republika.

5. Akadēmija ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības studēt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ārvalstnieki Akadēmijā var studēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Akadēmijā tiek realizētas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas. Pēc akadēmisko studiju programmu apgūšanas tiek piešķirts bakalaura, maģistra un doktora grāds. Pēc profesionālo studiju programmu apgūšanas tiek piešķirta attiecīgā profesionālā kvalifikācija un profesionālais bakalaura vai maģistra grāds.

6. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība. Akadēmija ir autonoma institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldi realizē personāls, piedaloties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē Augstskolu likumā un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā.

7. Akadēmija ir komercsabiedrība – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tai ir zīmogs ar Akadēmijas nosaukumu un emblēmas attēlu, kurā izmantota augstskolas koncepcijai atbilstoša vēsturiski izveidojusies kristiešu simbolika: Krusta zīme, kas ir galvenais un senākais kristiešu un Baznīcas simbols. Akadēmijai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

2. Darbības mērķi, pamatprincipi un tiesības

8. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu augstāko izglītību, attīstīt sabiedrības kontekstā integrētu teoloģijas zinātni, kā arī akadēmisko un praktisko teoloģiju, audzināt un izglītot atbildību uzņemties spējīgas personības, kas kristietības garīgos uzdevumus spēj integrēt sabiedrībā.

9. Akadēmijas uzdevumi ir:

9.1. nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko teoloģisko, mākslas un augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību sociālajās un humanitārajās nozarēs un sakrālajā mākslā;

9.2. gatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus zinātnei, valsts sociālās politikas īstenošanai un baznīcai;

9.3. savienot studijas ar pētniecisko un zinātnisko darbību, sadarboties šajos virzienos ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātnes institūcijām.

10. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Akadēmija pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

10.1. studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu, zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, bibliskās teoloģijas pamatnostādnēm un tradicionālo konfesiju ticības apliecībām;

10.2. studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība un saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

11. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

11.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;

11.2. piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Akadēmijas diplomus un citus izglītības dokumentus;

11.3. ievēlē Akadēmijas Atzinības un Goda biedrus un Atzinības un Goda doktorus, nodibina un piešķir prēmijas un stipendijas;

11.4. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba samaksas likmes, kuras nav zemākas par normatīvajos aktos oficiāli noteiktajām.

11.5. Akadēmija veicina starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautisko augstskolu sadarbību pētniecībā un izglītībā.

12. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Akadēmijai ir tiesības:

12.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, veidot savus fondus;

12.2. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām institūcijām;

12.3. veikt saimniecisko darbību, saistītu ar izglītības procesu, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus.

3. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Akadēmijā ir šādas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas:

a) Satversmes sapulce,

b) Senāts,

c) rektors,

d) Revīzijas komisija,

e) Akadēmiskā šķīrējtiesa.

Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtība noteikta Satversmē.

14. Akadēmijas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir augstskolas dibinātājs.

15. Augstskolas dibinātājs:

15.1. apstiprina Akadēmijas budžetu un rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi;

15.2. izvērtē augstskolas darbības rezultātus un efektivitāti;

15.3. svītrots;

15.4. koordinē sadarbību starp Akadēmiju un sadarbības partneriem.

16. Satversmes sapulce ir Akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulci ievēl uz 3 (trim) gadiem, aizklāti balsojot. Tās 25 (divdesmit piecu) cilvēku sastāvu veido: 15 (piecpadsmit) pārstāvji no akadēmiskā personāla, 5 (pieci) no studējošiem, 1 (viens) augstskolas dibinātājs, 2 (divi) augstskolas dibinātāja deleģēti pārstāvji un 2 (divi) no citām darbinieku grupām. Katra grupa ievēl savus pārstāvjus. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās pārstāvju skaits ir augstāks par pusi no katras pārstāvju grupas.

17. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar Akadēmiju vai studijas Akadēmijā, tad 3 (trīs) mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji. Pārstāvis var tikt atsaukts no Satversmes sapulces pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmumu, kas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu.

18. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā tiek sasaukta kārtējā Satversmes sapulce. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam vai rektoram. Satversmes sapulci pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma sasauc Senāts. Satversmes sapulces sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un iespējamo lēmumu projektus.

19. Tikai un vienīgi Satversmes sapulce:

19.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;

19.2. ievēl un atceļ rektoru;

19.3. ievēl Senātu un atsauc tā locekļus;

19.4. ievēl un atceļ Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus;

19.5. ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

19.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un  Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

19.7. pieņem izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus Akadēmijas darbības  un attīstības jautājumus;

19.8. noklausās rektora pārskatu.

20. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce.

21. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiālā vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības sfēras. Senāta darbības kārtību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

22. Senātu ievēl uz 3 (trim) gadiem. Senāta sastāvā ir 13 (trīspadsmit) senatori, no kuriem 10 (desmit) ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 3 (trīs) studējošie. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

23. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.

24. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai augstskolas dibinātājs. Senāta sēdes notiek ne retāk kā četras reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir lemtspējīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā 7 (septiņi) senatori. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti vai aizklāti balsojot. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

25. Senāts:

25.1. lemj par būtiskiem akadēmiskās un zinātniskās pētniecības darbības jautājumiem;

25.2. lemj par Akadēmijas struktūrvienību un komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidēšanu, apstiprina to statūtus vai nolikumus;

25.3. apstiprina studiju programmas, studiju plānus un citus studiju procesu reglamentējošus dokumentus;

25.4. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību tajos, ievēl amatā docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus, ar kuriem pēc ievēlēšanas rektors var slēgt darba līgumus;

25.5. apstiprina uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

25.6. apstiprina rektorāta darbības nolikumu;

25.7. lemj par padomnieku konventa izveidošanu un ievēlē padomnieku konventa locekļus, un apstiprina tā darbības nolikumu;

25.8. pieņem Akadēmijas iekšējās kārtības reglamentējošus dokumentus;

25.9. var pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus.

26. Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

27. Akadēmijas padomnieku konvents ir institūcija, kas konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

28. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un saskaņo ar augstskolas dibinātāju Akadēmijas konceptuālos jautājumus. Rektors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

29. Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz 5 (pieciem) gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.

30. Rektors:

30.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;

30.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades kvalitāti;

30.3. personiski atbild augstskolas dibinātājam par Akadēmijas finansiālo darbību un budžeta izpildi;

30.4. Satversmes sapulcei sniedz pārskatu par augstskolas darbību;

30.5. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

30.6. saskaņojot ar augstskolas dibinātāju, slēdz un izbeidz darba līgumus ar Akadēmijas personālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

30.7. veic citus Augstskolu likumā, šajā Satversmē  un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

31. Rektora lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

32. Revīzijas komisija ir Akadēmijas darbības kontroles institūcija. Revīzijas komisiju uz 3 (trim) gadiem 3 (triju) cilvēku sastāvā ievēl Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc to pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

33. Revīzijas komisija pārbauda Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei un Akadēmijas vadības institūciju lēmumiem. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija ziņo Senātam ne retāk kā vienu reizi gadā. Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc to pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

34. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo pārstāvi no Akadēmijas studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas Studējošo pašpārvalde.

35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām un struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

36. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus – administratīvos aktus – var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kuri nav administratīvie akti, var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

4. Akadēmijas struktūra

37. Akadēmijas galvenās struktūrvienības ir fakultātes, katedras, institūti, profesoru grupas, profesionālas asociācijas. Organizatoriskā un apkalpojošā darba veikšanai, augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt institūcijas un komercsabiedrības, ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu noteikumus. Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot struktūrvienību nolikumus.

38. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Akadēmija var izveidot koledžu.

39. Augstskola var dibināt komercsabiedrības, ja tās piedalās studiju programmu realizēšanā un uz to bāzes darbojas kāda no struktūrvienībām.

40. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām) ar nolūku savu potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai. Institūts darbojas uz Senāta apstiprināta nolikuma pamata.

40.1. Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

40.2. Senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta domē.

40.3. Juridiski patstāvīgais institūta direktors budžeta kredītu izlietošanu saskaņo ar augstskolas dibinātāju un Senātu.

41. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kas apvieno vienu vai vairākas zinātnes, mākslas vai profesijas virziena katedras. Tā koordinē studijas un zinātnisko darbību.

         Fakultāti vada dekāns. To ievēl fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Domes lēmumu apstiprina Senāts.

         Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

42. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesības ievēlēt docētājus. Nodaļas vadītāju un darbības virzienus apstiprina Senāts. Nodaļa ir tiesīga izlemt visus zinātniski metodiskos jautājumus, kas nav Senāta pārziņā. Lēmumu par nodaļas likvidēšanu pieņem augstskolas dibinātājs.

43. Katedru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora vai atsevišķu profesoru priekšlikuma. Katedra ir tiesīga izlemt akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kuri nav Senāta pārziņā. Katedras vadītāju ievēl Senāts atbilstoši nolikumam “Par akadēmiskā personāla vēlēšanām”.

5. Akadēmijas personāls

44. Akadēmijas personālu veido:

44.1. akadēmiskais personāls, kam Akadēmija ir pamatdarba vieta;

44.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kam Akadēmija ir pamatdarba vieta;

44.3. pilna laika studējošie: bakalauri, maģistranti, doktorandi.

45. Akadēmijas personālam ir pienākums sekmēt Akadēmijas mācību, studiju un pētniecības darbu, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus.

46. Akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu štata vietas nosaka Senāts. Prasības šo amatu pretendentiem, kā arī ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums. No Akadēmijas koncepcijas izrietošās prasības akadēmiskā personāla pretendentiem nosaka Senāts.

47. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Akadēmijas vadības, pārstāvniecības un lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors. Prorektorus un studiju programmu direktorus pēc apstiprināšanas Senātā pieņem darbā rektors.

48. Akadēmijas personāls veic pienākumus saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

49. Ja Akadēmijā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Senāts var nolemt nerīkot vēlēšanas un uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā pārējam akadēmiskajam personālam. Viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

50. Akadēmijas uzaicinātie ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvji strādā saskaņā ar akadēmiskās sadarbības līgumu un darba līgumu, ievērojot normatīvos aktus. Viesdocētājus pieņem darbā rektors.

51. Pārējo vispārējo Akadēmijas personālu (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls) pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Akadēmijas vispārējā personāla skaitu, sarakstu, darba samaksas apmēru un kārtību nosaka rektors saskaņā ar augstskolas dibinātāju lēmumu.

6. Akadēmijā studējošie

52. Akadēmijas studējošie ir bakalaura un maģistra humanitāro, sociālo un mākslas studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti. Reflektantu uzņemšanu Akadēmijā organizē Uzņemšanas komisija, kuru apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas darbu vada Akadēmijas rektora pilnvarota persona (akadēmiskā personāla pārstāvis). Studējošo imatrikulāciju Senāta noteiktajā kārtībā apstiprina rektors vai viņa deleģēta pilnvarota persona. Ārzemniekus studijām Akadēmijā uzņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu par studijām.

53. Studējošiem ir tiesības:

53.1. iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;

53.2. noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;

53.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

53.4. izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;

53.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

53.6. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

53.7. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

54. Mācību maksu vienu reizi gadā nosaka Senāts, saskaņojot ar Akadēmijas dibinātāju. Samaksas kārtību nosaka studiju līgums starp Akadēmiju un studējošo vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Akadēmijā.

55. Studējošo izslēgšana no studējošo saraksta notiek saskaņā ar Augstskolu likumu un studiju līgumu, un to veic rektors vai viņa pilnvarota persona.

56. Studējošiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija Akadēmijā. Studējošiem Akadēmijas Senātā, Satversmes sapulcē un fakultātes domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses.

57. Studējošo pašpārvaldi ievēl studējošie uz 2 (diviem) gadiem, balsojot par kandidātu sarakstiem.

58. Studējošo pašpārvaldes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

59. Svītrots.

60. Studējošo  pašpārvalde:

60.1. aizstāv un pārstāv studējošos Akadēmijā un citās institūcijās;

60.2. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Akadēmijas koleģiālajās  institūcijās.

61. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties visu līmeņu Akadēmijas institūcijās, kā arī piedalīties ieskaitēs un eksāmenos kā novērotājiem.

7. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

62. Akadēmijas īpašums var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

63. Akadēmijas finanšu resursus veido:

63.1. augstskolas dibinātāja ieguldītais īpašums – naudas līdzekļi, kā arī augstskolas dibinātāja īpašumā esošais kustamais, nekustamais un  intelektuālais īpašums, kas ir nodots Akadēmijai lietošanā;

63.2. ienākumi no studiju maksas;

63.3. ienākumi no saimnieciskās darbības;

63.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

64. Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos komercsabiedrībās atbilstoši Akadēmijas mērķim.

8. Nobeiguma noteikumi

65. Lēmumu par Akadēmijas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem augstskolas dibinātājs.

66. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce. Lēmumus par grozījumu izdarīšanu Satversmē pieņem Satversmes sapulce ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Satversmes grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

          Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore                                                                             S.Gūtmane

LATVIJAS KRISTĪGĀS AKADĒMIJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI STUDĒJOŠAJIEM

1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
1.1. Eksmatrikulācija – svītrošana no Latvijas Kristīgās akadēmijas studējošo saraksta.
1.2. Plaģiātisms – citas personas izteikto vai uzrakstīto domu, izgudrojumu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā, t.i., nosaucot tos par saviem.

2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
2.1. LKrA iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (tālāk tekstā – Noteikumi) izstrādāti saskaņā ar Augstskolu likuma, Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes un citu augstāko izglītību reglamentējošo dokumentu prasībām.
2.2. Noteikumi nosaka Latvijas Kristīgās akadēmijas studējošo pienākumus, tiesības un atbildību par šo Noteikumu neievērošanu.
2.3. Noteikumus pieņem Latvijas Kristīgās akadēmijas Studentu padome un apstiprina Latvijas Kristīgās akadēmijas Senāts.
2.4. Noteikumi saistoši visiem Latvijas Kristīgās akadēmijas studējošajiem.
2.5. Studiju daļas vadītājs nodrošina studējošo iepazīstināšanu ar Noteikumiem pirms studiju līguma noslēgšanas. Studējošais ar savu parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar Noteikumiem un apņemas tos pildīt.
2.6. Noteikumi ir pieejami Studiju daļā, studentu pašpārvaldē, Latvijas Kristīgās akadēmijas mājas lapā www.kra.lv.

3. STUDĒJOŠO DARBA ORGANIZĒŠANA
3.1. Studijas Latvijas Kristīgajā akadēmijā tiek organizētas saskaņā ar akadēmisko kalendāru, ko katram akadēmiskajam gadam apstiprina rektors. Akadēmiskā gada plānojumā paredzēts:
3.1.1. Rudens semestris – 20 nedēļas,
3.1.2. Pavasara semestris – 20 nedēļas,
3.1.3. Vasaras semestris (ja to paredz studiju plāns).

3.2. Studijas notiek:
3.2.1. Pilna laika studijās - 4 gadi. Nodarbības notiek - darba dienu vakaros no plkst. 18.00 - 21.00.
3.2.2. Nepilna laika studijās - 5 gadi. Nepilna laika studijas iespējamas gan vakara, gan neklātienes nodaļā.
3.2.3. Vakara nodaļā nodarbības notiek darba dienu vakaros no plkst. 18.00 - 21.00.
3.2.4. Neklātienes nodaļā nodarbības notiek 1 nedēļu mēnesī no plkst. 10.00 - 17.15 (atsevišķos gadījumos no plkst. 14.00 - 21.00)
3.3. Nodarbību saraksts studējošajiem ir pieejams vienu mēnesi iepriekš. To izvieto Latvijas Kristīgās akadēmijas telpās visiem redzamā vietā uz Ziņojumu dēļa.

4. STUDĒJOŠO PIENĀKUMI
4.1. Ar savu rīcību vairot Latvijas Kristīgās akadēmijas prestižu, sekmēt Latvijas Kristīgās akadēmijas mērķu īstenošanu, misijas izpildi, kas noteikta Satversmē.
4.2. Mērķtiecīgi un godprātīgi apgūt izvēlēto studiju programmu, saskaņā ar akadēmisko kalendāru savlaicīgi izpildīt studiju programmas prasības, ievērot Latvijas Kristīgās akadēmijas studiju kārtību reglamentējošo dokumentu prasības.
4.3. Ievērot savstarpējo attiecību kultūru, ar cieņu izturēties pret citiem studējošajiem, LKrA personālu un apmeklētājiem.
4.4. Pildīt noslēgtā līguma saistības.
4.5. Nodarbību laikā ievērot docētāja prasības, netraucēt nodarbības norisi.
4.6. Savlaicīgi Latvijas Kristīgās akadēmijas noteiktajā kārtībā rakstiski informēt savas studiju programmas prorektoru par studiju pārtraukšanu.
4.7. Nelietot pārbaudījumos neatļautus materiālus un palīglīdzekļus, nepieļaut plaģiātismu studiju darbā.
4.8. Ārpus nodarbību pasākumu organizēšanu Latvijas Kristīgās akadēmijas teritorijā saskaņot ar Latvijas Kristīgās akadēmijas vadību.
4.9. Ievērot Latvijas Kristīgās akadēmijas noteiktos ēku izmantošanas noteikumus, t.sk. smēķēšanas aizliegumu.
4.10. Noteiktajos termiņos nokārtot visas finansiālās saistības ar Latvijas Kristīgo akadēmiju.
4.11. Saudzīgi izturēties pret Latvijas Kristīgās akadēmijas īpašumu un materiālajiem resursiem. Ja studējošā darbības dēļ īpašums ir bojāts vai nodarīti zaudējumi, atlīdzināt Latvijas Kristīgajai akadēmijai radītos zaudējumus civiltiesiskā kārtībā.
4.12. Iepazīties ar ugunsdrošības un darba drošības noteikumiem un ievērot tos.
4.13. Neatrasties Latvijas Kristīgās akadēmijas teritorijā alkohola un narkotisko vielu reibumā, neizplatīt narkotiskās un psihotropās vielas.
4.14. Ievērot tīrību un kārtību telpās.
4.15. Nekavējoties paziņot par izmaiņām personas datos, dzīvesvietas vai kontaktadreses, telefona numura, e-pasta adreses maiņu u.c. savas studiju programmas lietvedim.
4.16. Pēc Latvijas Kristīgās akadēmijas darbinieka pieprasījuma Latvijas Kristīgās akadēmijas telpās un teritorijā uzrādīt studējošā apliecību.

5. STUDĒJOŠĀ TIESĪBAS
5.1. Pieprasīt visu Latvijas Kristīgās akadēmijas studiju procesu reglamentējošajos dokumentos paredzēto studējošo tiesību ievērošanu.
5.2. Latvijas Kristīgās akadēmijas noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas, mainīt studiju programmu, izvēlēties studiju kursus un pasniedzējus.
5.3. Uzsākot studijas, iepazīties ar studiju programmas saturu, laikā iepazīties ar izmainām studiju programmās un studiju kursa apguves nosacījumiem.
5.4. Uzsākot studiju kursu, uzzināt kursa pārbaudījuma formu un nosacījumus, vērtēšanas kritērijus.
5.5. Ar docētāja atļauju studiju procesā veikt audioierakstus, videoierakstus un fotografēt.
5.6. Savlaicīgi saņemt objektīvu sava studiju darba novērtējumu.
5.7. Saņemt mācībspēka konsultācijas Latvijas Kristīgās akadēmijas noteiktā kārtībā.
5.8. Lūgt studiju prorektoru atļaut atkārtoti kārtot pārbaudījumu (pārbaudījumu atļauts kārtot trīs reizes, trešo reizi – pie komisijas) vai pārcelt akadēmisko saistību kārtošanu semestrī, ja šīs saistības nav nokārtotas savlaicīgi.
5.9. Saņemt citās augstskolās un iepriekšējos studiju periodos Latvijas Kristīgajā akadēmijā apgūto studiju kursu satura un apjoma atzīšanu Latvijas Kristīgās akadēmijas noteiktajā kārtībā.
5.10. Satversmē paredzēto darbību veikšanai izmantot Latvijas Kristīgās akadēmijas telpas, iekārtas, bibliotēku.
5.11. Vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties pašpārvaldē.
5.12. Studēt drošos un nekaitīgos apstākļos.
5.13. Saņemt nediskriminējošu citu studējošo un darbinieku attieksmi.
5.14. Saņemt personas un studiju datu aizsardzību.
5.17. Noteiktā kārtībā saņemt valsts vai mecenātu finansētās stipendijas un pabalstus.

6. APBALVOJUMI
6.1. Par izcilām sekmēm vai sasniegumiem pētniecībā vai sabiedriskām aktivitātēm studējošo var apbalvot:
6.1.1. Piešķirt Latvijas Kristīgās akadēmijas Atzinības rakstu,
6.1.2. Izteikt Rektora pateicību,
6.1.3. Izteikt rakstisku Rektora pateicību,
6.1.4. Izsniegt Latvijas Kristīgās akadēmijas diplomu „ar izcilību”,
6.1.5. Apbalvot ar rektora naudas prēmiju vai dāvanu.

7. PERSONAS IZSLĒGŠANA NO STUDĒJOŠO SARAKSTA - EKSMATRIKULĀCIJA
7.1. Studējošo eksmatrikulē pēc studiju prorektora vai Senāta priekšlikuma, ja:
7.1.1. Studējošais izteicis šādu vēlēšanos,
7.1.2. Studējošais ir izpildījis visas studiju programmas prasības un finansiālās saistības ar Latvijas Kristīgo akadēmiju un viņam ir piešķirts akadēmiskais grāds vai profesionālā kvalifikācija,
7.1.3. Ja ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas neļauj turpināt studijas,
7.1.4. Ja studējošais noteiktos termiņos nav:
7.1.4.1. izpildījis studiju programmas prasības,
7.1.4.2. nav nokārtojis noslēguma pārbaudījumus,
7.1.4.3. nav samaksājis studiju maksu,
7.1.4.4. nav reģistrējies studijām nākamajam semestrim.
7.1.5. Ja studējošais ir izdarījis šo Noteikumu būtisku pārkāpumu, eksmatrikulāciju piemēro kā disciplinārsodu.

8. DISCIPLINĀRSODI PAR IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NEIEVĒROŠANU
8.1. Par Noteikumu pārkāpumiem studējošajiem ar Latvijas Kristīgās akadēmijas rīkojumu pēc studiju prorektora vai akadēmiskās struktūrvienības vadītāja priekšlikuma var izteikt brīdinājumu par eksmatrikulāciju. Brīdinājums par eksmatrikulāciju ir spēkā vienu gadu no tā izteikšanas brīža.
8.2. Par būtiskiem Noteikumu pārkāpumiem studējošajam kā disciplinārsodu var piemērot eksmatrikulāciju.
8.3. Disciplinārsodu piemēro, izvērtējot pārkāpuma raksturu, tā sekas, studējošā vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību.
8.4. Fiksēt Noteikumu pārkāpumu ir tiesīgs jebkurš Latvijas Kristīgās akadēmijas studējošais vai darbinieks. Par fiksēto pārkāpumu viņš rakstiski informē Latvijas Kristīgās akadēmijas vadību. Pirms disciplinārsoda piemērošanas pieprasa no studējošā rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.
8.5. Disciplinārsodu var piemērot ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas.
8.6. Disciplinārsodu piemērošana tiek saskaņota ar studentu pašpārvaldi.
8.7. Studējošais ir tiesīgs iesniegt apelāciju par viņam piemēroto disciplinārsodu vai eksmatrikulāciju saskaņā ar Latvijas Kristīgās akadēmijas studējošo priekšlikumu un sūdzību izskatīšanas kārtību.

9. UGUNSDROŠĪBA
9.1. LKrA studējošo rīcība ugunsgrēka gadījumā:
9.1.1. Nekavējoties ziņot ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Latvijas Kristīgās akadēmijas tehniskajam direktoram pa tālr. 265 29 090.
9.1.2. Rīkoties pēc Latvijas Kristīgās akadēmijas amatpersonu norādījumiem, veikt evakuāciju, izmantojot tuvāko evakuācijas izeju. Evakuācijas izejas apzīmētas ar informējošām zīmēm.
9.2. Studējošajiem aizliegts izmantot ugunsdzēsības inventāru citām vajadzībām.
9.3. Latvijas Kristīgās akadēmijas telpās kategoriski aizliegts rīkoties ar priekšmetiem un ierīcēm, kas deg ar atklātu liesmu (svecēm, šķiltavām u.c.).
9.4. Atstājot telpas, studējošajam jāpārliecinās, vai veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu iespējamo ugunsgrēka izcelšanos

10. ELEKTRODROŠĪBA
10.1. Studējošajiem aizliegts mainīt elektrospuldzes, kā arī veikt jebkurus elektroiekārtu remontus.
10.2. Studējošiem aizliegts Latvijas Kristīgās akadēmijas telpās patvaļīgi pievienot elektriskajam tīklam nestandarta vai bojātas elektroiekārtas.
10.3. Pamanot jebkurus elektroiekārtu bojājumus (bojāta vadu izolācija, kontaktdakšas, kontaktligzdas utt.), studējošajam nekavējoties par to jāziņo ēkas dežurantam vai tehniskajam direktoram pa tālr. 265 29 090. Vienlaikus jānovērš apkārtējo personu piekļuves iespēja bojātajai ierīcei.
10.4. Atstājot mācību telpas, jāpārliecinās, vai ir izslēgtas visas elektriskās iekārtas un datori.

11. PIRMĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA
11.1. LKrA ēkā pie komandanta atrodas aptieciņa ar pārsienamo materiālu.
11.2. Ja noticis negadījums vai pēkšņa dzīvībai bīstama saslimšana, nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība pa tālruni 03 vai 112, vai arī jāziņo Latvijas Kristīgās akadēmijas tehniskajam direktoram.
11.3. Iespēju un savas kompetences robežās jāsniedz pirmā palīdzība saslimušajiem vai cietušajiem.

 INSTRUKCIJA PAR UGUNSDROŠĪBAS PASĀKUMIEM

1. IEVADS

Instrukcija izstrādāta, balstoties uz ugunsdrošības noteikumiem spēkā esošo normatīvo aktu dokumentāciju, standartiem un nosaka galvenās ugunsdrošības prasības, kas jāievēro visiem darbiniekiem.
Katram darbiniekam jāzina un stingri jāpilda ugunsdrošības noteikumi, bet ja izceļas ugunsgrēks, jāveic viss viņam iespējamais, lai glābtu cilvēkus un nodzēstu ugunsgrēku.
Objekts ir četrstāvu ēka, kas būvēta no ķieģeļiem.
Ēkā ir centralizētā elektroapgāde, ūdensapgāde, karstā ūdensapgāde, kanalizācija, apkure;
telpās ir dabiskā vēdināšana; vājstrāvas tīkli – telefons, lokālais datortīkls.

Galvenie ugunsgrēka cēloņi iestādēs :

• neuzmanīga rīcība ar uguni,

• pārkāpumi elektrotīklu un elektroierīču ekspluatācijā,

• pārkāpumi sadzīves elektroiekārtu ekspluatācijā,

• smēķēšana neparedzētās vietās,

• pārkāpumi metināšanas darbu veikšanā.

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

2.1. Saskaņā ar rektores rīkojumu ir noteikts atbildīgais par ugunsdrošību LKrA telpās.
Uzņēmuma vadītājs iepazīstina ar instrukciju un veic atkārtoto instruktāžu un apmācību.
2.2. Darbinieki, kuru pārziņā ir nodotas konkrētās telpas (kabineti, noliktavas un citās telpas) atbildīgi par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu šajās telpās.
2.3. Labi pārredzamā vietā ir jābūt evakuācijas plānam un rīcības instrukcijai gadījumiem, kad izcēlies ugunsgrēks.
2.6. Katru dienu pēc darba beigām darbiniekam, kurš pēdējais atstāj biroja telpas rūpīgi jāapskata visas telpas, jānovērš atklātie ugunsdrošības režīma pārkāpumi un jāatvieno no elektriskā tīkla elektriskās ierīces, kuras nav paredzētas diennakts ekspluatācijai.
2.7. Veikt strādājošiem ugunsdrošības instruktāžu, gādāt, lai netiktu ļauts veikt darbu personām, kas nav saņēmušas instruktāžu (atbildīgais par ugunsdrošību).

3. TELPU UN TERITORIJAS UZTURĒŠANA

3.1. Uzņēmuma telpās vienmēr jāuztur tīrība un kārtība. Visi degošie atkritumi sistemātiski jāiznes uz speciāli ierādītām vietām.
3.2. Kāpņu telpām, evakuācijas izejām, ejām, gaiteņiem un priekštelpām vienmēr jābūt brīvām.
3.3. Aizliegts evakuācijas ceļos ierīkot šķērssienas, kā arī iekārtot pieliekamos.
3.4. Smēķēt atļauts tikai speciāli apzīmētās un iekārtotās vietās.
3.5. Telpās aizliegts:

• uzkopt telpas, izmantojot deg spējīgus šķidrumus,

• atstāt bez uzraudzības ieslēgtas elektroiekārtas,

• izmantot nestandarta sildierīces, kā arī sildierīces bez ugunsizturīgiem paliktņiem,

• ekspluatēt bojātas elektroiekārtas, izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju,

• aizkraut pieejas un ceļus pie ugunsdzēšanas līdzekļiem,

• veikt izmaiņas telpu plānojumā un funkcionālajā izmantojumā, kas ir pretrunā ar ugunsdrošības prasībām.

4. RĪCĪBAS PLĀNS UGUNSGRĒKA GADĪJUMĀ PĒC TRAUKSMES SIGNĀLA VAI MUTISKAS INFORMĀCIJAS SAŅEMŠANAS

Darbību secību apraksts balstās uz trim nosacījumiem:

• katrs Akadēmijas darbinieks ir piedalījies ugunsdrošības instruktāžā, apguvis prasmi rīkoties ar ugunsdzēšanas līdzekļiem,

• prot atvienot elektroenerģiju (izņemot ugunsdzēsības ietaises un avārijas apgaismojumu),

• prot atvienot vēdināšanas sistēmas degošajā telpā un tai līdzās esošajās telpās.

4.1. Rīcības plāns aprakstīts 1. tabulā

TABULA NR.1

4.2 Individuālā aizsardzība, kad cilvēks nav sadzirdējis sirēnu, viņam nav paziņots un tml.

    4.2.1 Ja sataustāt durvis un jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka uguns plosās telpā tieši aiz durvīm. Atverot durvis, liesmas momentā iekļūs kabinetā. Aizvērtas durvis var kalpot par drošu aizsegu no uguns un var pasargāt Jūs, kamēr ierodas palīdzība.
    4.2.2. Ja durvis karstas, iespēju robežās aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos viss, kas pa rokai, piemēram, mitri dvieļi vai cits materiāls.
    4.2.3. Ja telpa ir pilna ar dūmiem, rāpojiet uz logu. Mazliet atveriet to. Atverot logu pilnīgi, Jūs radīsit papildus caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu telpā.
    4.2.4. Turieties zemu pie loga. Tas ļaus Jums elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs telpu.
    4.2.5. Tikai galējās nepieciešamības gadījumā atveriet logu pilnīgi vai izsitiet stiklu. Taču šādā gadījumā dūmi var iekļūt telpā arī no ēkas ārpuses. Turklāt, ja logs būs izsists, Jums vairs nebūs iespēju to aiztaisīt.
    4.2.6. Ja nevarat izkļūt no telpas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur Jūs atrodaties. To vislabāk darīt, sitot kopā dažādus priekšmetus, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu.
    4.2.7. Ja kabineta durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un palūkojieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat telpu, stingri aizveriet durvis. Tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu.
    4.2.8. Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un ēku nevarēsit pamest, Jums vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos kabinetā, kas kļūs par Jūsu drošāko patvēruma vietu, kā arī lai atslēgtu telpu pēc ugunsdzēsēju norādījuma.
    4.2.9. Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu mitru materiālu, lai ar karsto gāzu maisījumu neapdedzinātu plaušas.
    4.2.10. Ja Jums aizdegas drēbes, nekrītiet panikā un neviciniet rokas, jo tas tikai veicinās liesmu izplatīšanos. Šādā gadījumā apstājieties, nogulieties uz zemes, sāciet vārtīties uz priekšu un atpakaļ. Ja pie rokas ir sega (galējās nepieciešamības gadījumā mētelis) aptiniet to sev apkārt.
    4.2.11. Ja ieraugāt, ka kādam citam ir aizdegušās drēbes, nepieņemiet par pašsaprotamu, ka viņš zina, kā rīkoties. Vispirms paziņojiet, ka viņam deg drēbes, tad nogrūdiet viņu pie zemes un ripiniet uz priekšu un atpakaļ, kamēr liesmas apdziest. Rīkojieties ātri. Liesmu slāpēšanai var noderēt sega, Jūsu žakete vai kāds cits apģērba gabals.
    4.2.12. Nekavējieties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt, dodaties uz izeju ārā no ēkas.
    4.2.13. Pirms dodaties uz izeju saģērbieties, jo nevar zināt, cik ilgi būs jāatrodas uz ielas.

5. GALVENĀS DARBA DROŠĪBAS PRASĪBAS

Ugunsgrēka dzēšanas vadītājam, citiem dzēšanas dalībniekiem jāveic pasākumus, lai nodrošinātu personāla un apmeklētāju drošību šim nolūkam:

• evakuācijas laikā novērst panikas rašanās iespēju, paskaidrojot cilvēkiem, ka izejas ir atvērtas, ka visiem tiks sniegta palīdzība evakuācijas gaitā utt.;

• to elektroiekārtu dzēšanai, kas atrodas zem sprieguma, izmantot tikai ogļskābes vai pulvera ugunsdzēšamos aparātus;

• neiet iekšā un neļaut to darīt citiem piedūmotās telpās, kā arī tur, kur iespējama celtniecības konstrukciju sagrūšana, līdz to nav atļāvusi darīt UGD darbu vadītājs.

6. UGUNSDROŠĪBAS LĪDZEKĻI

6.1. Viss ugunsdzēšanas inventārs (ugunsdzēšamie aparāti) jāuztur lietošanas kārtībā;
6.2. Ugunsdzēsības aparātiem jābūt pārbaudītiem (reizi gadā) un aizblombētiem (nozīmogotiem);
6.3. Pieejām pie ugunsdzēšanas līdzekļiem vienmēr jābūt brīvām;
6.4. Ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt izvietotiem brīvi pieejamās vietās (izvietojumu skatīt pielikumā Nr.1);
6.5. Ugunsdrošības līdzekļiem jānodrošina tehniskā apkope, to bojājumu gadījumā remonts jāveic visīsākajā laikā;

Praktiska šī plāna izkopšana ar darbiniekiem jāveic ne retāk kā reizi gadā.

Uz lapas sākumu

©1993-2012 Latvijas Kristīgā akadēmija  Web master